1935. gada maijā Vācijas bruņojuma ministrijas Inženieru nodaļa sagatavoja tehniskās prasības amfībijas mašīnas ražošanai, kas paredzēta militāro kravu pārvadāšanai vai piekabes vilkšanai. Pasūtījumu Landwasserschlepper projektēšanai un ražošanai saņēma uzņēmums Rheinmetall-Borsing AG no Diseldorfas. Projektēšana un konstruēšana noritēja ļoti lēni, un tikai pēc Francijas kampaņas, kad radās jautājums par uzbrukumu Britu salām, process tika paātrināts. Tika pasūtītas 30 mašīnas, bet līdz 1945. gadam tika saražotas tikai 23. Tomēr tās reti tika izmantotas, jo bieži bojājās ritošā daļa un tās nebija bruņotas. Sarežģīts, bet viegli saliekams modelis, kur lielākās grūtības – kā jau visos kāpurķēžu tehnikas modeļos – sagādā ritošā daļa un kāpurķēdes. Un, kad visiem zināms, ka vācieši ritošajā daļā mēdza visu sarežģīt līdz galējībai, ir skaidrs, kāds “prieks” sagaida. Taču šī modeļa gadījumā ritošās daļas salikšana atstāj tikai patīkamas sajūtas: salikšanas secība ir pārdomāta līdz sīkumiem, izdevumā nav tekstuālas instrukcijas, bet tā arī nav nepieciešama – viss ir izskaidrots ar rasējumiem